Aguascalientes
Īhuīcpa Huiquipedia, in yōllōxoxouhqui cēntlamatilizāmoxtli
| Yōllōxoxouhqui īhuān Huehcapan Tlahtohcāyōtl Aguascalientes Estado Libre y Soberano de Aguascalientes |
|
|---|---|
| Tlahtohcāyōcuīcatl: Aguascalientes cuīcatl | |
| Tēcuacān | Aguascalientes |
| Huēyi Āltepētl | Aguascalientes (āltepētl) |
| Tlaīxpayōtl - Tlatēctli |
5 471 km2 28 |
| Cemonocāyōtl - Āncāyōtl - Huehtlatzīncāyōtl - Huehcapancayōtl huel huēyi |
22º 27' - 21º 38' M 101º 53' - 102º 52' C Sierra Fría (3 050 msnm) |
| Chānehqueh (2005) - Tlatēctli - Pozāhuacāyōtl - Tlatēctli |
1 065 416 27 168 chān./km² |
| Tlahtohcāyōtzintiliztli | 1835 |
| Tēpachoāni | Luis Armando Reynoso Femat (PAN) |
| Tēuctlahtohqueh | Felipe González González (PAN) Rubén Camarillo Ortega (PAN) Carlos Lozano de la Torre (PRI) |
| Huso horario | UTC-6 (Centro) |
| Municipios | 11 |
| Tlācatōcāitl | Aguascalientes chāneh, Aguascalientes chānehqueh |
| Abreviaturas - Común - ISO 3166-2 |
Ags. MX-AGS |
| Mātlatzālan | {{{Website}}} |
Tlahtohcāyōtl Aguascalientes (Caxtillāntlahtōlli: Estado de Aguascalientes), Tlahtohcāyōtl īpan tlahco īcemānāhuacāyo Mēxihco ca. Aguascalientes ītēcuacān ca.
Cuāxōchtia canahpa mictlāmpa īhuān cihuātlāmpa īca Zacatēcapan, canahpa huitztlāmpa īca Xālīxco, īhuān canahpa tlāpcopa īca Zacatēcapan īhuān Xālīxco.
[ticpatlāz] Ītōcā
Aguascalientes ca īpampa īāltepēnānyo. Caxtillahtōlcopa Aguas īhuān Calientes, ātl īhuān totonilli, quitōznehqui Ātotonilli.
[ticpatlāz] Tlahtōllōtl
Inon tlahtocayotl
Āltepētl
Āltepētl Mēxihco • Ātemaxac • Tlahtoāntepēc • Cuetlaxcōāpan • Tōllohcān
Tlahtohcāyōtl
Aguascalientes • Tlani California• Tlani California Huitztlāmpa • Campeche• Chiyapan • Chihuahuac • Coahuillān • Cōlimān • Durango • Cueyatlālco • Guerrero • Hidalgo • Xālīxco • Tlahtohcāyōtl Mēxihco • Michhuahcān • Morelos • Nayarit • Yancuīc León • Huāxyacac • Puebla • Chīchīmēcalco • Quintana Roo • San Luis Potosí • Sinaloa • Sonora • Chontalpan • Tamaulipas • Tlaxcallān • Veracruz • Yucatān • Zacatēcapan • Tēcuācān
Occequīntīn
Tlahtōllōtl • Tlacualcāyōtl • Yōlcah • Quilitl • Cuahuitl • Tōnalpōhualli • Tlahtohcātēīxiptla